lzk fotoOtrdien, 19.decembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Latvijas valsts simtgades informācijas centrā tika prezentēts Latvijas zinātnes kalendārs 2018.gadam “ZINĀT! TAS IR LATVIJAS DABĀ”. Kalendāru veidojusi Izglītības un zinātnes ministrija un Vidzemes Augstskola sadarbībā ar fondu “Viegli”.

ZINĀT! TAS IR LATVIJAS DABĀ

DOMĀT ANALĪTISKI UN NEBAIDĪTIES RISKĒT.

Domāt analītiski un nebaidīties riskēt. Būt kritiskam un atvērtam.

Skatīties uz procesiem pragmatiski un radoši.

Tie ir vienlaikus zinātnieka uzdevumi un arī rakstura iezīmes, kas jāliek lietā, meklējot atbildes uz sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Patiesi neatkarīgi un neietekmējami mēs esam tikai tad, kad paši spējam izvirzīt sev svarīgus jautājumus un rast uz tiem atbildes. Zinātne meklē, jautā, izglīto un pievieno vērtību. To veido zinātnieki, kas ātri uztver apkārtējās norises un nebaidās ielūkoties tur, kur citi vēl nav skatījušies.

Latvijas spēks ir tās ļaudīs, un viņu zināšanas ir mūsu vērtība. 12 personības, kas izgaismo 12 nozares un iedvesmo 12 mēnešiem. Tie ir 12 zinātnieki Latvijai.


LZK1

Profesors Kārlis Šadurskis
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs

Mēs Latvijā neesam atraduši ne naftas, ne zelta ieguves vietas. Mūsu galvenais kapitāls ir tas, ko mēs zinām. Mēs saprotam, ka ir jāmācās visu mūžu, mēs protam augstāko izglītību savienot ar zinātni un veidot spēcīgus zinātniskos kolektīvus, mēs spējam atrast tematus, pie kuriem strādāt, un sasaistīt tos ar industriju.

Šī sasaiste ir būtiska, jo uzņēmēji bieži vien nezina, ko zinātnieki spēj izpētīt, bet zinātniekiem nav informācijas par to, ko ir vērts pētīt. Tāpēc zinātne ir mūsu galvenā bagātība.

Bieži runājam par Eiropas vidējā un augstākā līmeņa sasniegšanu, bet tas viss mums būs jāsasniedz kopā, vienā lielā zinātniskā projektā, kas saucas attīstīta, ilgtspējīga Latvija.


Galerija

lzk foto liels

LZK6 LZK10 LZK3
LZK7 LZK9 LZK11
LZK8 LZK5 LZK13
LZK2 LZK4 LZK12
     

 

1.Nacionālā Zinātne.

Zinātniski aizraujošs raidījumu cikls par labāko, ko esam sasnieguši zinātnes ietvaros, un to, ko sasniegsim nākotnē.
Lieliska iespēja padziļināti iepazīt kādu no Latvijas zinātnes nozarēm, jo katrā raidījumā Ainārs Rutkēvičs runās ar kādu no Latvijas labākajiem zinātniekiem, kuri iepazīstinās ar pētījumiem, atklājumiem un izgudrojumiem.

Raidījumu cikls Radio SWH ēterā izskanēs plkst. 18:30 – 19:00:

5.aprīlī – Dr.phys. Jānis Kleperis - intevija piejama šeit. 

12.aprīlī – MD., Dr.med. Ilze Šalma - intervija pieejama šeit. 

10.maijā – Dr.sc.ing. Jurģis Poriņš - intervija pieejama šeit. 

14.jūnijā – Dr. pharm. Maija Dambrova - intervija pieejama šeit. 

19.jūlijā –  Dr.sc. Inga Moročko – Bičevska- intervija pieejama šeit.

23.augustā – Dr.paed Velta Ļubkina - intervija pieejama šeit.

13.septembrī – Dr.med. Anita Villeruša - intervija pieejama šeit.

18.oktobrī – Dr.sc.ing. Līga Bērziņa – Cimdiņa - intervija pieejama šeit. 

15.novembrī – Dr.sc.ing. Ainārs Paeglītis - intervija pieejama šeit.

6.decembrī – Dr.habil.philol. Benedikts Kalnačs

Valsts pētījumu programmas ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras, vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt nozares attīstību.

Raidījumu cikls top sadarbībā ar “Studiju un zinātnes administrāciju”.

2.Ar dziesmu par dzīvi

SWH ēterā – piektdienās 18:00 – 19:00
Atkārtojums – sestdienās 11:00 – 12:00, otrdienās 06.00-07.00
Raidījuma vadītāji – Jānis ŠipkēvicsPauls Timrots

Sarunas izdomātas tāpēc, lai traucētu cilvēkiem domāt. Gudrais neatšķiras no citiem ar to, ko viņš runā, ko dara un ko domā. Viņš atšķiras ar to, ko nerunā, nedara un nedomā. Personība ir tas, kas paliek pāri no kādas personas, kad viņai noņem nost amatus, ordeņus un titulus.
Tas ir stundas mirklis „Ar dziesmu par dzīvi”…

7.aprīlī - Agrita Kiopa - Valsts sekretāres vietniece augstākās izglītības un zinātnes jomā - intervija pieejama šeit.

5.maijā - Andris Ambainis - Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors - intervija pieejama šeit.

8.decembrī - Jānis Brizga - LU Ģeogr'fijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks, biedrības Zaļā brīvība vadītājs - intervija pieejama šeit.

Studiju un zinātnes administrācija informē, ka ir noslēgusies pieteikšanās studiju un studējošā kredīta dzēšanas no valsts budžeta līdzekļiem uzsākšanai 2017.gadā.

Pretendenti, kas no gada sākuma līdz 2017.gada 11.septembrim (ieskaitot, t.sk. pa pastu sūtītie sūtījumi ar 11.09.2017.pasta zīmogu) iesnieguši dokumentus, par pieņemto lēmumu tiks informēti individuāli mēneša laikā pēc sēdes. Sēde plānota oktobrī (datums tiks precizēts!).

Turpinam pieņemt izzīnās no tiem, kuriem kredīta dzēšana ir apstiprināta iepriekšējos gados.

Atbilde uz jautājumu:

Vai tiesa, ka studentu kredīti, balstoties uz studiju kreditēšanas nosacījumiem, tiks pārtraukti un pret studentiem, kuru studijas būs pārtrauktas, ieslēdzas banku nelabvēlīgie nosacījumi ar lielākām izmaksām un sankcijām? Šie kredīti juridiski nepāriet līdzi studentam uz LU?

Šādam apgalvojumam nav pamata.

Par studējošā un studiju kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

Ministru kabinets atbalstīja RPIVA pievienošanu LU.

Kā minēts MK rīkojumā, studējošiem tiks saglabāti esošie finansējuma nosacījumi, tai skaitā studiju maksas apmērs. Līdz ar to arī studējošā un studiju kredīta nosacījumi nemainīsies.

MK noteikumu Nr. 220  “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 4.2pants nosaka, ka “studiju laikā kredīta ņēmējs ir tiesīgs mainīt studiju programmu un augstākās izglītības iestādi, kurā tiek apgūta attiecīgā studiju programma”.

Studējošiem, kuriem ir studiju/studējošā kredīti ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, kredītu izmaksas notiks LU, JVLMA vai citā valsts augstskolā, kurā studējošie turpinās studijas. Studiju un zinātnes administrācija (turpmāk- SZA) informēs attiecīgās bankas ( AS „SEB banku” vai AS „Swedbanku”) par izmaiņām studējošā statusā (izslēgšanu no RPIVA un imatrikulāciju jaunajā augstskolā). Banka turpinās studiju kredīta pārskaitījumu attiecīgajai augstskolai, kurā studējošais turpina studijas. Banka turpinās studējošā kredīta pārskaitījumu studējošajam.

Turpmākā rīcība saistībā ar kredītņēmēju pāreju no RPIVA augstskolas uz LU vai citu augstskolu:

1) Pēc informācijas saņemšanas SZA no LU vai citas augstskolas, par attiecīgā valsts galvotā kredīta ņēmēja uzņemšanu augstskolā, SZA šo informāciju nodod bankai.

2)Banka vadīsies pēc pieprasījumu saņemšanas (saraksts par izmaiņām, par izmaksām) no SZA. Atkarībā no sarakstos iekļautās informācijas, veiks grozījumus (apturēs kredīta izmaksas, mainīs izglītības iestādi un saņēmēja rekvizītus, veiks tālākās izmaksas pēc standarta pieprasījuma u.c.).

Savukārt studentam (vai galvotājam)nav jāveic papildu grozījumi līgumā, tas nozīmē, ka nav jāvēršas bankās.

Jautājumu gadījumā zvanīt   67229476

Valsts pētījumu programmu publicitātes ietvaros Studiju un zinātnes administrācija piedāvā iepazīties ar interaktīvajiem raidījumiem par mēneša zinātniekiem, kas tapuši sadarbībā ar Radio SWH. 

 zinatnes minute

Informācija pieejama šeit.